dzejoļi Romantiskie



dzejoļi Romantiskie




Kaut dienas tagad nes salnu, Kaut daudz kas negūstams zūd, Tev tomēr jātiek tai zilajā kalnā, Kur kādreiz tu vēlējies būt.
/Apsveikumi dzimšanas dienā/



Ir dīvaina sajūta gadu mijā, Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā, Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs, Ko nākamā gada puteņi sūtīs - Ir dīvaina sajūtā tādā brīdī, Kad satiekas gadi uz īsu brīdi: Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā, Bet domas sen jau atrodas iekšā.
/Ziemassvētku dzejoļi/

Šī diena lai Tev skaistāka par citām, Šī diena tikai reizi gadā aust, Lai pietiek spēka katram dzīves rītam, Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst!
/Apsveikumi dzimšanas dienā/

Ir aiztraukuši gadu spieti, Ir ziedu, viršu medus vākts, Un, pārlūkojot gadu kāres, "Tīrs dzintars!" varam secināt.
/Apsveikumi dzimšanas dienā/

Lai dzīve tik skaista un dzirkstoša viz Kā šampānietis kristāla glāzē, Lai piepildās sapņi, kas tālāk sauc Un laimes, lai bezgala daudz!
/Apsveikumi dzimšanas dienā/



Kad pārtop par dzejoli eglīte sniegā Un dziesma jau lāstekās spēlē, Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā, Balts miers, lai mums cerēt un ilgoties liek.
/Apsveikumi Jaunajam gadam/

Skolēniem liek mājās sacerēt dzejolīti ar atskaņām. Otrā dienā izsauc Jānīti un liek deklamēt sacerēto. Jānītis deklamē: - Ziediem rokā paša rautiem, Iebrien ezerā līdz ceļiem. Skolotāja: Bet kur atskaņas? Jānītis: Pabridīs tālāk, tad būs!
/ هتل ها Skagen به /

(1909-1932) Dzimusi 1909. gada 10. februārī Vidridžu Kraukļos mežsarga ģimenē, ģimenē bija septiņi bērni, Austra bija jaunākā. Rakstnieces Rūtas Skujiņas māsa. Mācījusies Pabažu pamatskolā, Rīgas pilsētas 2. vidusskolā un 1924. gadā pārgājusi uz Rīgas 4. vidusskolu, bet pēc tēva nāves, pasliktinoties materiālajiem apstākļiem - Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā, kuru absolvē 1927. gadā. 1926. gadā A. Skujiņa iesaistījās Latvijas jaunatnes savienībā, pēc tās slēgšanas kļuva par biedrības „Darba jaunatne" biedru (1926-1927) un strādāja žurnālā „Dzirkstis" (1927-1928). Pirmā publikācija - dzejolis „Sapņi" laikrakstā „Sociāldemokrāts" pielikumā 1926.gadā. No 1929. līdz 1931. gadam studēja Latvijas Universitātē dabaszinātnes, taču studijas nepabeidza. Darbojās studentu biedrībā „Zemgalija". Vienlaikus piepelnījās, strādādama par mašīnrakstītāju Zemkopības ministrijā līdz pat 1932.gadam. Austra Skujiņa apmeklēja Rīgas tautas augstskolu, iesaistījās tās literārajā studijā. Viņa bija arī Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības biedre (1931 - 1932). Skujiņa nelaimīgas mīlestības dēļ dzīvi beidz pašnāvībā 23 gadu vecumā, noslīcinoties Daugavā. Apbedīta Meža kapos. A. Skujiņas māsa Rūta Skujiņa par Austru sarakstījusi romānu "Zvaigžņu bērni" (1937), bet Leons Briedis kinoromānu "Asinīs krāsotās ilgas" (2000).
//

Ziemā rakstīts dzejolis Kad ziema vēl nav cauri un ir pavasaris Ar šķiņķi, banāniem un arī desas luņķiem Es dienās klaiņoju, bet naktīs sapņoju Par siltu vasaru un lieliem baltiem kuģiem. Tie stalti slīd pa veco slidotavu Un karodziņi šķind kā kannas pienotavā Un noilgojies lācis tērpies zaļā Jā Fantāzijas upēm vāki vaļā Bet baltie kuģi Lielie baltie kuģi Ar taurēm diženām kā elefantiem Pa vējam skrien un buras tiem no ledus Līdz kādā brīdī tie no sapņu kraujas metas ***
//

Dzejolis par ļoti vecu tēmu Katram savs darbiņš jādara. Un tādēļ nav noslēpums - Šim nolūkam spārnoti zirgi Pegazi doti mums. Kā saka, daudz ūdeņu aiztecējis Kopš tā sengrieķu mīta. Kādi tikai darbi nav tikuši Un kādi vēl netiks padarīti! Kā jau dzīvē parasts, Viens strādā ar gudru prātu, Otrs ar to nevar lepoties, Bet trešais tik runā un plātās. Vieni grauž spalvaskātus, Glauda Pegazam spalvu un lūdz. "Lops paliek lops," teic otri Un tūlīt to arklā jūdz, Un gudro, ko visupirms - Savu vai piefermas lauciņu. Bet Pegazam spārni ir, Un tie mazliet traucē. Cik tie Pegazi tomēr savādi! Tu vari to sist kaut ar bomi - Viņš tomēr neies pa vagu, Bet drīzāk gan ņems un nomirs. Patiešām, ja labi apdomā, Ar viņiem ir tīrais negals, Kaut arī spārni doti, Tomēr nav eņģeļi Pegazi. Bet paskaties - laikmetu pārgrozībās: Vai zvaigzne tur debesīs dega? Vai tā bija Vega, kas dega? Nē, tikai Pegazs. Pegazs Šķiļ dzirkstis tērauda pakaviem, Pret krūtīm, pret rūtīm dzirkstis. Un pasaule skatās un klausās Skrejošo zvaigžņu švirkstienus. Un tad atkal norimst pakavi, Un teikts top kārajām sejām: "Šitas zirdziņš nav pārdodams, Viņš tikai ir izīrējams." Par ļoti dārgu maksu. Pie tam - šajā trakajā skrējienā Tu vari iegūt pasauli, Tu vari to palaist vējā. Puszirgs un pa pusei eņģelis, Un tomēr ne viens, ne otrs - - Starp zemi un debesīm dzīvodams - Noturies! Noturies! Noturies! ***
//